Putanga 4

Ariā

Kua tae ki te wā hai kōrero i ētahi tikanga marae, ētahi tikanga kawa e kawa ana ki tā te mātanga titiro. Tērā ētahi tikanga e whakamahia ana e ngā kaumātua o nāianei e uru atu ana ki te pae o rorirori, ka mutu, e ai ki tā ngā kaumātua nei, ko te mutunga mai o te tika ā rātau i whakatau ai. Nā hei whakarāpopoto i te whakaaro whānui, i ētahi wā kāore ko te mea e tika ana ki ō tātau whakaaro te huarahi pai. Ko tā te tikanga he kimi i te huarahi e tika ana, kia kore ai e whara ngā whakaaro o te tangata. Ko te tikanga ehara i te mea i whakairotia ki te kōhatu, engari e taea ana te neke i ngā pae o te tikanga kia pai ai te whakahaere a te tangata i āna mahi, kia tau ai te rangimārie, kia mau tonu ai te mana o te tangata. E whakapae ana ahau e kūmea ana e ētahi kaumātua ētahi tikanga kia hāngai ki tā rātau i whakaaro ai kai te tika, kai te hē rānei. Mā ētahi tauira e mārama ai te kaipānui ki te kaupapa me te whakaaro o te kaituhi.

Ariā

E tika ana kia punarua te wānanga i ēnei pātere e rua nā te mea he mārama te kite iho o whatu he ōrite ētahi o ngā rārangi kupu, ngā whakaaro me ngā kareāroto ki te pātere a Ahumai. Ahakoa kāore i te takoto te ingoa o te kaitito i tēnei pātere, nā te ōrite o ētahi o ngā kupu, e taea te whakapae, nā te ringa kotahi ēnei pātere i waituhi? Kai roto hoki i te pātere nei e takaoto ana ngā rohe o Raukawa pērā i Wharepūhunga, me ngā tangata whai mana o tērā iwi pērā i a Tīkao. Hei taituarā ka hahua ake anō te kōrero a Turanga Te Mauparaoa ki te tata o te rohe o te iwi nāna te waiata nei, ki tōna rohe. Kāore te Māori e kī ‘nō tua ake nei tēnei pātere’ mēnā he tawhiti atu te iwi i tōna. Nō reira, ki taku wānanga, ehara tēnei pātere nō ngā iwi o Taranaki. He tawhiti rawa a Taranaki i Murupara. Hāunga a Raukawa, koia te iwi kai ‘tua ake nei’.

E tuku ana ahau i taku ihu kia puta. Ki te tapahia mai, e pai ana. E kī ana hoki au, ko te mea poto te titonga tuatahi, ko te mea roa te titonga o muri mai. He ariā te mea tuatahi nō te mea tuarua.

Ariā

Tā tēnei tuhinga e whai ake nei, he wānanga i ngā pūtake o te whanaketanga mai o ngā iwi, nāna ngā motu o Poronīhia i whakakāinga, ka utaina te karangatanga ki runga ki a rātou, he iwi Poronīhia. Ko te pātai matua, i ahu mai ngā iwi Poronīhia i whea? Tēnei, ka hahaina ngā whakaaro Māori me ngā whakaaro Tauiwi e pā ana ki te pūtakenga mai o te iwi tāngata ki te ao. I konei, ka kitea te rerekē o te titiro ā-ao a ēnei iwi tāngata.

Ka ū te titiro ki Hawaiki, e tau ana ngā kōrero tuku iho a te ao Māori, ki te ao Poronīhia hoki. E mea ana te Māori, he tūrangawaewae taurikura a Hawaiki, he pā whakawairua hoki. Ka riariakina e au ngā whakapae mō tēnei karangatanga kāinga i mau roa ai i ōna iwi kōrero.

Ka huri rā ki te āta whakatewhatewha i ngā rangahau mō te horanga haeretanga o te iwi tāngata mai i whirika, ki  hia ki te tonga mā rāwhiti, ā, tau atu rā ki roto i ngā whaitua moana o Poronīhia. I konei, kua āta wānangahia e au ngā whakapae huhua mō ngā take i horapa haere ai ēnei iwi ki roto o Poronīhia, ka tahi. Ka rua, ka tirohia ngā tohe e pā ana ki tō rātou āheinga ki te whakatere i ō rātou waka. Ko ēnei kōrero, he whakatuwhera i te pūtea mātauranga mō runga i ngā mahi whakatere waka a ngā tūpuna Poronīhia.

Ariā

Hei tēnei tuhinga e whai ake nei, ka tirohia te hangarau waka a ngā tūpuna o Te Moana nui a Kiwa i whakawhiti ai rātou ki ō rātou moutere tae atu ki te mātauranga whakatere waka me te arotahi o te titiro ki te whakatinanatanga o aua mātauranga. Ka tāmutu i konā, ka pūhia te titiro i runga i ngā huarere o Poronīhia e kite ai tātou i ngā āhuatanga o Tāwhirimātea i ōna moutere me ngā wero ki te whakatere waka i ērā huarere.

Ariā

He whakaeminga rangahau tēnei i ngā kōrero mō ngā mahi nōnoke a te Māori. Onamata, tērā koe e kite i te nōnoke e whāia ana e ētehi hapori Māori hei koringa tinana, hei hākinakina, hei tākaro hoki. Tuatahi, kia paku mārama ake he aha ia te whāinga o te nōnoke, ko tēnei. Ko te whakatautika a te tangata i tōna tū me te turaki anō i tētehi atu mā ngā mahi ā tinana, arā, mā te nōnoke. Nō muri i te tau kotahi mano, waru rau, rua tekau, ko ngā hākinakina ake a te Māori he mea tāmi e ngā mihingare Pākehā (Calman, 2013). Nō te kuhutanga mai o ngā tini whakaawenga a tauiwi i tupu ai te nui o ngā Māori e tahuri nei ki hākinakina kē. Ko tētehi tino koronga o te nōnoke o mua hei korikori whakangungu mā ngā pia i roto i ngā para whakawai (Best, 2001). Mā roto tonu i tēnei pepa ka āta wetekina ngā kupu me ngā kōrero o te reo nōnoke o mua, waihoki, ko ōna neke, ōna puringa me ētehi karakia ka arohaehaetia. Ka āta tīroua hoki ngā karere me ngā tohu i roto i ngā waiata, ngā pūrākau me ngā pepeha. Ko te aronga matua, mā te wānanga, mā te wetewete hoki i ēnei rangahau o mua, ka whiti mai he hihī kōrero e pūahoaho ai ngā horopaki me ngā koronga i mahia ai tēnei mea te nōnoke e te Māori.

Ariā

Ko te kaupapa ake o tēnei tuhinga, ko te whakawhāriki i ētahi kōrero mō te takenga mai o te riri, o te pakanga ki tā rā ngā kōrero a te Māori. Ko aua take mai rā kei ngā kōrero o tua whakarere, e hokia ana ki a Ranginui rāua ko Papatūānuku me tā rāua hūnuku. Ko tāna e pātai ake nei, nō hea ake te riri Māori, otirā, te pakanga a te Māori? Nō hea anō hoki āna tikanga? He aha ā ērā kōrero tauiratanga mai ki te toa o te Māori ki te whawhai. Ka mutu, ko te wāhi uaua pea o ngā pātai nei, ko te āhua ki ngā kōrero a te Māori kāore nei i te tapatahi mō te oroko hīmatanga. Ahakoa rā, tērā ōna rite, ōna rerekē. Kua tuhia nuitia te kaupapa o te oroko tīmatanga mai o te ao e ngā momo o te kaituhi Pākehā, ā, tērā anō hoki ko ngā tuhinga a te Māori ake. Inā te rerekē o ngā kōrero mō te oroko hīmatanga mai o te ao, tērā noa ētahi kōrero kua tīkina hei mātaitanga mō tēnei rangahau, mō tēnei tuhinga. Ka mutu, ko tā tēnei tuhinga, he whakaatu i te takenga mai o te riri, o te matawhāura Māori.

Ariā

Ko te whāinga matua o tēnei rangahau he whakakaokao, he wetewete āno hoki i ngā whakahokinga kōrero a te hunga uiui i kake atu ai ki runga i te waka o Te Tohu Paetahi i te tau 2008, i raro i te kōawa o Rehutai, i raro anō hoki i te maru o Te Whare Wānanga o Waikato. Ka aro atu ki ngā urupare a te hunga tekau mā ono mō te kaupapa nei o Te Tohu Paetahi, ka mutu, ka matapakihia ngā kōrero me ngā whakaaro o taua hunga kia āta kitea ai, āe rānei e tika ana te whakahaere, te mahi whakaako i te reo, te tautoko mai hoki a ngā kaiwhakaako me te kura. I te mutunga iho tautoko katoa te hunga uiui ki aua mea katoa.

Ariā

Ko te tāhū o tēnei rangahau ko te reo Māori. Ko te ariā matua ko te tukuihotanga o te reo Māori, arā, ko te tuku iho o te reo ki rō whānau mai i ngā mātua ki ngā tamariki, ā, tae rawa iho ki ngā mokopuna. Kia whakawhāiti i te kaupapa, he aronga motuhake tēnei kei te titiro hāngai atu ki ngā whānau e whā ki ngā tāone e toru o Te Whanganui-a-Tara, Tāmakimakaurau me Te Rotorua-Nui-a-Kahumatamomoe. Nā te hurahura i ngā āhuatanga reo i roto i ngā kāenga o ngā whānau e whā i kitea mehemea kei te tutuki tēnei tūāhua te tukuihotanga o te reo Māori. Tuia, he aha ngā momo āhuatanga kei te taunaki i tēnei mahi, ā, he aha hoki ngā ārai e whakahōtaetae ana i a ia.  piti atu, i noho ki te ketuketu i ngā whakaaro o ngā mātua e pā ana ki tēnei kaupapa te tuku iho i te reo ki ngā tamariki mokopuna. Kāre i aro ki te kounga o te reo, he kaute noa i ngā whakamahinga reo Māori me whakamahinga reo Pākehā. Kia whakaritea ngā āhuatanga reo o ngā whānau me ngā tamariki, i tū ngā mahi whakarongo ki ngā wāhi e toru, arā, ki rō kāenga, ki rō kura, ka mutu, i tū ki wāhi kē atu hoki. Nā runga i te whakaaro kei te mōrearea tonu te reo Māori, kua herea tēnei kaupapa ki te ahurea me te tuakiri Māori, te mana motuhake me te tino rangatiratanga.

Kua āraua ki roto i te reo me ngā pūnaha mātauranga o ngā iwi taketake, ko ngā uara, ko ngā whakapono me ngā rapunga whakaaro e toko ake nei i tērā iwi. Kia whakahoropakitia tēnei ki roto o Aotearoa me Hawai‘i, i te whakaekenga o ō tātou kāinga tupu e ngā taua a te Pākehā me ngā tāmi o ngā tikanga whakawhenumi a te Kāwanantanga o muri, i tauwhatia ai te tuku o te reo Māori me te ‘ōlelo (reo) o Hawai‘i i waenga i ngā whakatupuranga, waihoki ko ngā māramatanga pūmau o roto i ngā reo i tauwhatia ai (Walker, 2004; Blaisdell & Mokuau, 1991). Ahakoa ēnei tauwhatinga, ka pupuri tonu tātou ki ngā karere i mau rā i te reo i roto i ngā ngā pātaka mātauranga a te Māori me nā kānaka (ngā tāngata) o Hawai‘i. Ko te mātauranga taketake, ngā kōrero o nehe me ngā ariā e āraua nei ki ngā tuhituhinga-ā-waha huhua, tae atu ki ngā whakataukī, ngā ‘ōlelo no‘eau, me ngā kīanga rongonui i tāngia hoki ki te pepa (Pukui, 1983). Ko te ia o ēnei momo kōrero tuku-iho taketake nei kei te kōrerotia i roto i ngā whakataukī me ngā ‘ōlelo no‘eau, he mea whakaara anō tēnei mātauranga ki ngā kaupapa whakaora reo ki Aotearoa me Hawai‘i. He momo mātauranga ēnei hei whakaara i a tātou kia mārama rawa ki ngā kano tirohanga o ō tātou tūpuna ki tō rātou ao, waihoki ko ngā hononga maha e paihere nei i a tātou ki ō tātou whanaunga.

Hei whāinga matua e āta arohaehae ana tēnei pepa i ngā momo tuhituhinga-ā-waha nei, arā ko te ‘ōlelo no‘eau me te whakataukī, kia tīroua ake ngā karere e hāngai ana ki ngā tamariki a te Māori rātou ko ngā kānaka o Hawai‘i me ngā pānga ki ngā mahi whakatupu tamariki o mua. Ka toro tēnei tuhinga ki te whakataukī me te ‘ōlelo no‘eau ki te whakapuaki i te mātauranga i mahue mai i ngā tūpuna hei rei arataki mā tātou ngā iwi taketake me ō tātou wheako tonu o nāianei.

Ariā

Ko tā tēnei tuhinga he arotahi ki ētahi o ngā take reo e pā ana ki ngā mahi whakangungu pouako mā te huarahi o te reo Māori i roto i te whare wānanga. Ka mutu, ka kōrerorerotia ngā urupare a te Huarahi Māori (tētahi kaiwhakarato whakangungu pouako mā te huarahi o te reo Māori) ki ētahi o ēnei take reo.

Ko tō tātou reo, he reo tapu, he reo kōrero, he reo pohewa, he reo reiuru, he reo rauriki.  e rā, he piringa tē taea te whakangaro atu, nā te mea ko te reo Māori te manawatanga mai i a koe e tūhono ai koe ki ngā mea o mua, ki ngā mea o muri, ki ngā mea o nāianei (J. Peri, kōrero ā-waha, Hune 3, 2013). Heoi anō, i ngā rā nei, kua whānau hou mai te reo Māori pā tuhi-ā-waea ki te ao mārama me te aha kua whakarerekē a ia i te āhuatanga o tō tātou reo. Ko te kaupapa o tēnei tuhinga, he whakatakoto kupu mai i te ngākau aroha me te wete hoki i te taumata whakaaro e whakahākiri nei ki tēnei mangainga o te ao hangarau. Waihoki, kua nahanaha i ahau ngā wāhanga, ā, e whitu ēnei kua tuhia ki te kupu waiwaiā, kia whakapāho-ā-rorohiko atu rānei i te whia maruāpō mō te ātaahuatanga o te pā tuhi-ā-waea. Nō reira rā, koiā te taonga whakapiripiri e koroa nei e te ringa, purutia kia tata, whakamaua kia tina!

Ariā

He puha tēnei, he momo rotarota. E kōrero ana tēnei puha mō te pepeha o Tūhoe, arā, ko Maungapōhatu te maunga, ko Waikare te awa ko Tamakaimoana te hapu, ko Taiturakina rāua ko Pōhokorua ngā tāngata, ko Tūhoe te iwi.

Kua roa tēnei pepeha e mau ana i ngā kākahu Māori o nehe, ā, nō ngā rautau ki muri te tawhito o te pepeha nei. Kua mate noa atu te hunga nā rātau i waihanga. Ko rātau e mōhio ana ki te horopaki i titoa ai ā rātau pepeha. Taka iho ki nāianei kāore anō kia rerekē ngā kupu o te pepeha.

Engari kua rerekē te ao me tōna tai, he whakatipuranga hou kua hua ake hai noho i te whenua. He rerekē ōnā whakaaro, he rerekē te ahurea. Kua roa e noho tahi ana ēnei whakatipuranga me ngā iwi huhua o te ao, he rauiwi te ahurea. Kua whakatōria hoki te whakaaro o aua ahurea maha ki te hinengaro o te Māori. Kua riro ngā whakaaro i te ao whānui koia nei kai te tohutohu i te whakaaro o te Māori o ēnei rā.

Me pēhea te whakauru atu i te whakaaro o mohoā nei ki te whakaaro o ukiuki, kia whai tikanga ai ki te ngākau o nāianei ki te pepeha o mua? Kua tawhito o rātau kākahu. E hia ngā kaupapa, ngā pakanga, ngā kaikiritanga, ngā mamae i roto i taua wā. Kua tae ki te wā hai whakamautanga mā ō nāianei Māori i ngā kākahu o ēnei rā ki ngā pepeha o mua, kia whai wāhi ai ki te ahurea me te whakaaro o ēnei rā.

Ehara i te mea me whakaae te iwi katoa ki ngā whakaaro kua tāpiritia ki te pepeha nei. Engari hai aha mā wai? Ko te rotarota he kupu nā te kaitito, he kupu motuhenga nō tōna ngākau, hai tohu i tāna titiro ki te ao, ā, kia uru atu ai ia ki te ao me ngā whakaaro o mua.

Ko tēnei haka he whakamauharatanga ki te riri whenua i waenganui i Te Whakatōhea me te Karauna i te 23 o Poutūterangi 1865. Ko te ingoa o te pakanga nei ko Te Tarata. Hai tēnei marama kua eke ki te kotahi rau e rima tekau tau mai i tēnei pakanga. Ka kōrerotia te patunga i te mihinare a Te Wākana i te 2 o Poutūterangi i te tau kotahi mano e waru e ono tekau mā rima (1865). Ahakoa nā Kereopa o Ngāti Rangiwewehi i patu a Te Wākana. I haramai a Te Kereopa i raro i te Paimārire (Hauhau) ki Ōpōtiki. Ko tā Te Paimārire kaupapa i tae atu ai ko te kauhau i te whakapono hou a Te Ua Haumēne. Ko ngā āpōtoro i tukuna atu e Te Ua Haumēne ko Pātara Rakataura me Te Kereopa, hoi anō ko te kauhau i te rongopai tā Te Ua Haumēne i whakahau ai. Hoi anō he take tā Te Kereopa, tā te mea i kōhurutia tana wahine me āna tamāhine tokorua ki te whare karakia i Rangiaowhia ki roto o Tainui. Nara i pau a Ngāti Apakura ki te mate, ā i patua anō tana tamāhine hoki ki te pakanga i Hairini. Koiarā tā Kereopa he rānaki i te mate o tana whānau i pau i te ahi nukarau a te Karauna. Nā tēnei patunga i a Te Wākana i riro ai te 250,000 eka o Te Whakatōhea. I tēnei rā tonu o Te Matatini i tēnei tau 2015 kua eke ki te kotahi rau e rima tekau (150) tau o te parekuranui o Te Whakatōhea mō te patunga i te tangata kotahi nā tētahi atu. Ko te kōhuru i a Te Whakatōhea me āna tamariki, āna mokopuna, ko te tāwharona i ngā tāne, i ngā wāhine, ko te ekeeke kino te rarahu i ngā wāhine me ngā tamariki kōtiro, tāne hoki. Mutu ana te rarahu ko te kōhuru i a rātou ki te pū, ki te mata o te pēneti ko te tahu rānei. Ko te urupatu anō tērā ko te tahu i ngā pā, i ngā whare tīpuna, i ngā māra, i ngā mira mahi paura, i ngā kaipuke tauhokohoko ki Tāmaki, ki Poihākena, ki Ingarangi. Ko te parekura nui tēnei o Te Whakatōhea, ko te kōhuru i tō mātou katoa, tō mātou ao, tō mātou wairua, tō mātou hinengaro, tō tinana Te Whakatōhea mō te mate kotahi a te tangata kotahi, ahakoa he mihingare, he pūrahorua hoki he kawe kōrero nōna ki a Kāwana Kerei mō ngā nekeneke a Te Whakatōhea ki te tautoko i a Kīngi Tāwhiao me ngā pakanga whenua i Rangiriri, i Ōrakau i te tau kotahi mano e waru rau e ono tekau mā whā (1864). 14 ngā Māori i mate i tēnei pakanga me ngā hoia pākeha, ngā maemanerau 26. E 500 ngā manemanerau i roto i te ope taua a Kuini Wikitōria. I tēnei pakanga nā Hira Te Popo te rangatira o Ngāti Ira, hapū o Te Whakatōhea i herehangaia ngā ngā tīkouka me ōna rau ki ngā pou. Nara i pupuhi ngā pūrepō ngā ki te pā o Te Tarata i hinga ngā tūwatawata me te tū anō. Koirā te mahi a te tīkouka he rākau māmā kāore i whati pēnei i te mānuka me ngā rākau mārō ehara ko tāna he tiaki i te tūwatawata ka tūohu ka tū anō me te maka anō i ngā kariri o te pūrepō ki ngā hōia a te Karauna. Ana nā te tīkouka i ahei a Te Whakatōhea me ōna haumi te rere whakauta ki te tuawhenua. I huihui rātou ki tētahi pā anō ki Kohipawa kihai i tareka e te Karauna.

Ariā

He whakaeke apakura tēnei hai whakamaumaharatanga ki te kotahi rau e rima tekau tau mai i te murunga whenua o Te Whakatōhea. Ka tangihia te tāwharonanga harakoretanga o Mokomoko tipuna o Te Whakatōhea. I whakapaetekatia e Te Karauna nāna i kōhuru te mihinare a Te Wākana i te 2 o Poutūterangi i te tau kotahi mano e waru e ono tekau mā rima (1865). Ahakoa nā Kereopa o Ngāti Rangiwewehi i patu a Te Wākana. I haramai a Te Kereopa i raro i te Paimārire (Hauhau) ki Ōpōtiki. Ko tā Te Paimārire kaupapa i tae atu ai ko te kauhau i te whakapono hou a Te Ua Haumēne. Ko ngā āpōtoro i tukuna atu e Te Ua Haumēne ko Pātara Rakataura me Te Kereopa, hoi anō ko te kauhau i te rongopai tā Te Ua Haumēne i whakahau ai. Hoi anō he take tā Te Kereopa, tā te mea i kōhurutia tana wahine me āna tamāhine tokorua ki te whare karakia i Rangiaowhia ki roto o Tainui. Nara i pau a Ngāti Apakura ki te mate, ā i patua anō tana tamāhine hoki ki te pakanga i Hairini. Koiarā tā Kereopa he rānaki i te mate o tana whānau i pau i te ahi nukarau a te Karauna. Nā tēnei patunga i a Te Wākana i riro ai te 250,000 eka o Te Whakatōhea. I tēnei rā tonu o Te Matatini i tēnei tau 2015 kua eke ki te kotahi rau e rima tekau (150) tau o te parekuranui o Te Whakatōhea mō te patunga i te tangata kotahi nā tētahi atu. Ko te kōhuru i a Te Whakatōhea me āna tamariki, āna mokopuna, ko te tāwharona i ngā tāne, i ngā wāhine, ko te ekeeke kino te rarahu i ngā wāhine me ngā tamariki kōtiro, tāne hoki. Mutu ana te rarahu ko te kōhuru i a rātou ki te pū, ki te mata o te pēneti ko te tahu rānei. Ko te urupatu anō tērā ko te tahu i ngā pā, i ngā whare tīpuna, i ngā māra, i ngā mira mahi paura, i ngā kaipuke tauhokohoko ki Tāmaki, ki Poihākena, ki Ingarangi. Ko te parekura nui tēnei o Te Whakatōhea, ko te kōhuru i tō mātou katoa, tō mātou ao, tō mātou wairua, tō mātou hinengaro, tō tinana Te Whakatōhea mō te mate kotahi a te tangata kotahi, ahakoa he mihingare, he pūrahorua hoki he kawe kōrero nōna ki a Kāwana Kerei mō ngā nekeneke a Te Whakatōhea ki te tautoko i a Kīngi Tāwhiao me ngā pakanga whenua i Rangiriri, i Ōrakau i te tau kotahi mano e waru rau e ono tekau mā whā (1864).